sestdiena, 2011. gada 12. marts

zīmēju arī reizēm


šīs savukārt ir dāvanas, ko Ziemassvētkos saņēmu es. zīmuļus no - Heidi, pašiesietu kladi - no Turbjorna. dažiem šis stāsts jau zināms, bet man tas tik mīļš, ka tomēr atkārtošu.

Heidi, pasniegdama man zīmuļus, teica, ka, viņasprāt, labākais, ko kāds kādam ar uzdāvināt, ir kaut kas, no kā pēc tam kaut ko var izveidot pats.

Turbjorns, dodot man kladi, teica, ka sliktākais, kas varētu notikt, būtu, ja es šo kladi nelietotu.

te nu redzams rezultāts, par ko visiem liels prieks.

ziņojumu dēlis nr. 2

tā kā savu iepriekšveidoto ziņojumu dēli līdzi ceļasomā uz Norvēģu ielikt nevarēju, bija jātiek pie jauna. mans primais mēģinājums bija dēlis, ko ofisā nevienam vairs nevajadzēja. izrādījās, ka arī maniem nolūkiem tas īsti neder, jo ir pārāk smags, lai bez skrūvju vai naglu palīdzības tiktu piestiprināts pie sienas. tā nu viņš gulēja pāris mēnešus uz grīdas, līdz es saņēmos izveidot pati savu.


pie jaunā dēļa tapšanas man ļoti izlīdzēja mamma, manas prombūtnes laikā cītīgi krājot korķus, ko pēc tam man atsūtīja pa pastu. paldies!


korķus sagriezu mazās ripiņās un pielīmēju pie by:Larm plakāta, ko ieguvu festivālā par labi padarītu darbiņu.





tad nu visbeidzot varēju pie tiem piestiprināt jaunākās "ziņas" ar pašas veidotajām stikla piespraudēm.


kartiņa no Tomasa: Lietas nekad nav tādas, kādas tās ir. Tās vienmēr ir tādas, kādas mēs tās redzam!



foto ar Sabīni un Ilzi.


foto ar mammu, mani un brāli kaut kur vectētiņa rododendros.


augstākminētās piespraudes un Dārts Veiders, kas raugās pa logu.


Āfrika un Elvja dāvāta origami dzērve pirms došanās uz Norvēģiju.


Pītera Broderika autogrāfs, ko man Ilze atsūtīja, pēc tam, kad kopā ar Annu bija bijusi viņa koncertā.


Troika - tradicionāls norvēģu šokolādes batoniņš, ko edām kopā ar Haraldu un Eviju mūsu trakā roudtipa laikā uz Trondheimu un kas nevienam no mums negaršoja, he. bet atmiņas labas!


kopskats.

dāvanas mājiniekiem



dada


darbā ar bērniem divas reizes nodevāmies dadaisma burvībai. talkā ņēmām šo lielo, smago Leas Dikermanes un citu autoru veidoto grāmatu Dada: Zurich, Berlin, Hanover, Cologne, New York, Paris, kuras dēļ man gandrīz rokas nokrita, kamēr to stiepu no punkta A uz punktu B.


tapa kolāža: Bez grāmatām es nespēju dzīvot, bez mūzikas es nespēju dzīvot, bez sirds es nespēju dzīvot (norvēģu valodā).


un vēl dzejolis katram bērnam (tai skaitā arī man):

annija
er billig
så får du friskere tenner.
Solsikkebarn
prisen
i høst er en ballong først.
Lyn tannpleie! er
takk området!

tiešā tulkojumā:

annija
ir lēta
tādējādi tu iegūsti veselākus zobus.
Saulespuķu bērni
cenas
rudenī balons ir pirmais.
Zibens zobusāpes! ir
paldies apvidus!

iesaiņojumi












ābolu mafini


gatavoti pēc kolēģes receptes, kas karājas pie ledusskapja un kārdina mani ikdienu.

Ziemassvētku dāvanas