kad pavasars nāk ar joni un zaļumu

sāku savu pavasari pavisam pieticīgi - ar sūpoliem burciņās. bija sākumā divi, no kuriem viens bija īpašs, jo no Ķīnas. bet laikam Ķīnas sīpoliem Norvēģijas laikapstākļi īsti neiet pie sirds, tāpēc drīz vien man nācās no viņa šķirties.


sīpols, parastais, gan braši izaudzis un no rītiem pie brokastīm lutina mani ar savām zaļajām atvasēm.


nesen tiku arī pie tomātu stādiņiem. vesela dārza! drīz jau būs mežs. jāsāk domāt par pārstādīšanu atsevišķos podiņos.




šis dārza rūķis kā zīme par pateicību aizceļoja pie tomātstādu sākotnējās īpašnieces, Frejas Līnas no Zviedrijas.

maks

kad vecais maks, kurš man uzticīgi kalpojis no senajiem pamatskolas laikiem, gandrīz izira pa diedziņiem, sapratu, ka ir laiks tapināt jaunu. tā nu sameklēju pa kaktiem visādus audumu pārpalikumus, sazīmēju pārgudras shēmas kladē un paveicu neiespējamo. arī šis maks citu lietu vidū šūts ar rokām. pagāja vesela diena. laba diena.

viena pusīte.
un otra pusīte.

iekšiņa un āriņa.


viss kā nākas - nodalījums naudai (ja tā labi ieskatās, var pamanīt rāvējslēdzēju maka augšpusē),

nodalījumi kartēm


un pat rāmītis bildei ar omu.

iesaiņojumi_part 3

šobrīd ir aktuālas ir arī rozes. šī roze tika uztapināta Nīnai (manai norvēģu mentorei), un zem tās slēpās Laimas šokolāde ar riekstiem un dzērvenēm.

iesaiņojumi_part 2

esmu tagad baigi ar to stikliņdekoru lietu aizrāvusies.

zīmēju arī reizēm

šīs savukārt ir dāvanas, ko Ziemassvētkos saņēmu es. zīmuļus no - Heidi, pašiesietu kladi - no Turbjorna. dažiem šis stāsts jau zināms, bet man tas tik mīļš, ka tomēr atkārtošu.

Heidi, pasniegdama man zīmuļus, teica, ka, viņasprāt, labākais, ko kāds kādam ar uzdāvināt, ir kaut kas, no kā pēc tam kaut ko var izveidot pats.

Turbjorns, dodot man kladi, teica, ka sliktākais, kas varētu notikt, būtu, ja es šo kladi nelietotu.

te nu redzams rezultāts, par ko visiem liels prieks.

ziņojumu dēlis nr. 2

tā kā savu iepriekšveidoto ziņojumu dēli līdzi ceļasomā uz Norvēģu ielikt nevarēju, bija jātiek pie jauna. mans primais mēģinājums bija dēlis, ko ofisā nevienam vairs nevajadzēja. izrādījās, ka arī maniem nolūkiem tas īsti neder, jo ir pārāk smags, lai bez skrūvju vai naglu palīdzības tiktu piestiprināts pie sienas. tā nu viņš gulēja pāris mēnešus uz grīdas, līdz es saņēmos izveidot pati savu.


pie jaunā dēļa tapšanas man ļoti izlīdzēja mamma, manas prombūtnes laikā cītīgi krājot korķus, ko pēc tam man atsūtīja pa pastu. paldies!


korķus sagriezu mazās ripiņās un pielīmēju pie by:Larm plakāta, ko ieguvu festivālā par labi padarītu darbiņu.





tad nu visbeidzot varēju pie tiem piestiprināt jaunākās "ziņas" ar pašas veidotajām stikla piespraudēm.


kartiņa no Tomasa: Lietas nekad nav tādas, kādas tās ir. Tās vienmēr ir tādas, kādas mēs tās redzam!



foto ar Sabīni un Ilzi.


foto ar mammu, mani un brāli kaut kur vectētiņa rododendros.


augstākminētās piespraudes un Dārts Veiders, kas raugās pa logu.


Āfrika un Elvja dāvāta origami dzērve pirms došanās uz Norvēģiju.


Pītera Broderika autogrāfs, ko man Ilze atsūtīja, pēc tam, kad kopā ar Annu bija bijusi viņa koncertā.


Troika - tradicionāls norvēģu šokolādes batoniņš, ko edām kopā ar Haraldu un Eviju mūsu trakā roudtipa laikā uz Trondheimu un kas nevienam no mums negaršoja, he. bet atmiņas labas!


kopskats.

dāvanas mājiniekiem