trešdiena, 2011. gada 11. maijs

kad pavasars nāk ar joni un zaļumu

sāku savu pavasari pavisam pieticīgi - ar sūpoliem burciņās. bija sākumā divi, no kuriem viens bija īpašs, jo no Ķīnas. bet laikam Ķīnas sīpoliem Norvēģijas laikapstākļi īsti neiet pie sirds, tāpēc drīz vien man nācās no viņa šķirties.


sīpols, parastais, gan braši izaudzis un no rītiem pie brokastīm lutina mani ar savām zaļajām atvasēm.


nesen tiku arī pie tomātu stādiņiem. vesela dārza! drīz jau būs mežs. jāsāk domāt par pārstādīšanu atsevišķos podiņos.




šis dārza rūķis kā zīme par pateicību aizceļoja pie tomātstādu sākotnējās īpašnieces, Frejas Līnas no Zviedrijas.

maks

kad vecais maks, kurš man uzticīgi kalpojis no senajiem pamatskolas laikiem, gandrīz izira pa diedziņiem, sapratu, ka ir laiks tapināt jaunu. tā nu sameklēju pa kaktiem visādus audumu pārpalikumus, sazīmēju pārgudras shēmas kladē un paveicu neiespējamo. arī šis maks citu lietu vidū šūts ar rokām. pagāja vesela diena. laba diena.

viena pusīte.
un otra pusīte.

iekšiņa un āriņa.


viss kā nākas - nodalījums naudai (ja tā labi ieskatās, var pamanīt rāvējslēdzēju maka augšpusē),

nodalījumi kartēm


un pat rāmītis bildei ar omu.







iesaiņojumi_part 3

šobrīd ir aktuālas ir arī rozes. šī roze tika uztapināta Nīnai (manai norvēģu mentorei), un zem tās slēpās Laimas šokolāde ar riekstiem un dzērvenēm.


iesaiņojumi_part 2


esmu tagad baigi ar to stikliņdekoru lietu aizrāvusies.